Atklāta vēstule par Kritisko Masu

Redakcijā ir ienākusies šāda vēstulīte. Publicējam pilnā apjomā!

Labdien!

Tuvojoties 1. maija tradicionālajam nemotorizēto transportlīdzekļu braucienam Kritiskā Masa, vēlos padalīties ar dažiem vērojumiem un viedokli par šo notikumu no sava, ar velosipēdu ikdienā braucoša rīdzinieka, skatpunkta.

Sociālajos tīklos, blogos un citviet internetā netrūkst aprakstu par Kritiskās Masas motīviem, mērķiem un svētku dabu, un atskatu par šajos braucienos dalībnieku gūtajām pozitīvajām emocijām.
Un netrūkst arī kritikas un nosodījuma, kas, dažu autoru izpildījumā, pieņem pat atklātu lamu formu.
Taču, šķiet, daudzi Kritiskās Masas atbalstītāji un kritizētāji runā katrs savā valodā un otrās puses teikto nesaprot. Reti ir mēģinājumi pretējās puses argumentos ieskatīties dziļāk. Tai skaitā tajos, kuri, kad tajos ieskatās, izrādās nebūt ne tik pamatoti.
Tādēļ vēlos dot savu ieguldījumu šīs “nišas” aizpildīšanā, sniedzot nedaudz analīzes par Kritiskās Masas “pretinieku” pozīciju.

Ik gadu no Kritiskās Masas nosodītājiem un kritizētājiem – no portālu komentētājiem līdz amatpersonām – kā viens no galvenajiem argumentiem izskan viedoklis, ka tās dalībnieki, necienīdami citus satiksmes dalībniekus, traucējot satiksmi. Nosodītāji mēdz Kritisko Masu pretstatīt moto sezonas atklāšanas parādei un Rīgas Veloparādei, minēdami, ka minētās parādes, būdamas saskaņoti pasākumi, ir sabiedriskajai kārtībai un arī pilsētas satiksmei netraucējošākas.
Pagājušosestdien, kad notika moto sezonas atklāšanas parāde, tās maršruta aizšķērsotajās ielās gaidīšanas laiks sasniedza pusstundu un ilgāk. Ielas, pa kurām veda parādes maršruts, bija slēgtas citai satiksmei abos virzienos. Dažos iepriekšējos gados, kad notika Rīgas Veloparāde, arī tās maršrutā, kaut arī, atšķirībā no moto parādes, pretējā virziena joslā satiksme lielākoties netika slēgta, tomēr tika aizkavēta sabiedriskā transporta kustība. Tā tika aizkavēta arī Veloparādes maršruta šķērsotajās ielās.
Savukārt Kritiskās Masas braucieni nebloķē pretējā virziena kustības joslas un, izņemot retus gadījumus (piemēram, kad brauciena maršruts ir iegrozījies pa kādu šaurāku ielu), neaizkavē sabiedriskā transporta kustību. Kritiskās Masas dalībnieki vienmēr, kad vien to atļauj ielas vai brauktuves platums, viens otru mudina “palaist” sabiedrisko un operatīvo transportu.

Sabiedriskā un cita transporta kustību bloķē vai aizkavē arī citi likumā noteiktajā kārtībā ar pašvaldību saskaņoti masu pasākumi – gājieni, maratoni, velomaratoni, koncerti un citi.
Es neapgalvoju, ka ielu slēgšana moto parādei, maratoniem, gājieniem un citiem saskaņotiem pasākumiem nebūtu nepieciešama. Tā atbilst šo pasākumu raksturam, un ietilpst veidā, kā policija īsteno likumā noteikto pienākumu nodrošināt organizētu masu pasākumu drošību.
Taču, uz šādu pasākumu fona, norādīt uz sakarību starp formālas organizācijas neesamību Kritiskās Masas braucienos un šo braucienu traucējošo ietekmi uz satiksmi pilsētā, ir nepamatoti.

Iepriekšējo gadu Kritiskās Masas pieredze rāda, ka lielāki traucējumi satiksmei pilsētā Kritiskās Masas laikā ir radušies tad, kad brauciena norisē iejaukusies policija, cenšoties to ierobežot.
Reizēs, kad policija brauciena norisē nav iejaukusies nemaz, ļaujot tam virzīties savu gaitu (kā pērn), vai ir to tikai draudzīgi uzraudzījusi (t.i., braucienu pavadījušas dažas ekipāžas, mudinot neaizņemt vairāk kā vienu brauktuves joslu), pasākums ir citiem satiksmes dalībniekiem traucējis mazāk nekā tad, kad policijas rīcība ir bijusi agresīvāka, aizšķērsojot ceļu braucienam un apturot krustojumus pie sarkanā signāla šķērsojošus braucējus, pielietojot fizisku spēku.
Piemēram, 2012. gada braucienā, kā ziņoja portāls apollo.lv, “policistu un velosipēdistu nesaprašanās dēļ uz ielām bija vērojami īslaicīgi sastrēgumi”. Viens no šādiem gadījumiem radās, kad uz Vanšu tilta uzbrauktuves policijas ekipāža bloķēja brauktuvi, likdami Kritiskās Masas dalībniekiem tiltu šķērsot pa ietvi, kaut gan pirms tilta uz ietves uzstādītā zīme “gājēju un velosipēdu ceļš” atļauj velosipēdistiem tiltu šķērsot arī pa brauktuvi. Vairāki brauciena dalībnieki nevēlējās izpildīt šo policijas prasību un uzsāka sarunu ar policistiem; tikmēr uz tilta novietotais policijas auto un uz Citadeles ielas palikušie, brauciena turpināšanos gaidošie dalībnieki, saprotams, apgrūtināja autovadītāju nokļūšanu uz tilta gan no Kr. Valdemāra, gan no Citadeles ielas puses.

Pērn, kad policija respektēja braucienu un nekādā veidā necentās to ierobežot, varēja novērot, ka Kritiskās Masas plūsma spēj veiksmīgi pašorganizēties. Daži dalībnieki bija sagatavojušies un rūpējās, lai brauciens saglabātu procesijas raksturu, no masas nepārvēršoties “desās” (t.i. nepārtrūkstot pie krustojumiem ar sarkano signālu), pirms brauciena citiem dalībniekiem izplatīdami skrejlapas ar attiecīgu mudinājumu, kuru saturs reizē bija adresēts arī policistiem kā sarkanā signāla ignorēšanu tolerēt aicinošs paskaidrojums par brauciena procesijas raksturu.
Izmantodami Kritiskās Masas braucienos daudzviet pasaulē lietoto krustojumu “korķēšanas” (corking) paņēmienu, daži dalībnieki, turot plakātus ar uzrakstu “Paldies, ka pagaidāt”, krustojumos, kurus brauciena “aste” šķērsoja, jau degot sarkanajam signālam, mudināja autovadītājus ar izpratni izturēties pret nepieciešamību nedaudz pagaidīt.
Rezultātā, policijas neiejaukšanās un dalībnieku pašorganizēšanās dēļ, brauciens lielāko daļu maršruta noritēja bez aizķeršanās, saglabājot viengabalainību un būtiski neaizkavējot citu satiksmi.
Vienīgais gadījums, kad pērnā gada Kritiskā Masa kaut cik ievērojami aizkavēja transporta, tai skaitā sabiedriskā, kustību, bija, braucienam pārvietojoties pa samērā šauro Kr. Valdemāra ielu, kur brauktuvei katrā virzienā ir tikai viena josla un brauciens dalībnieku skaita dēļ nenovēršami aizņēma šo vienīgo joslu vairāku kvartālu garumā, padarot neiespējamu tā apsteigšanu.

No Kritiskās Masas “pretiniekiem” nereti izskan arī viedokļi, ka Kritiskajā Masā pulcējoties tādi velosipēdisti, kas “nemāk braukt”, un ka pasākums neesot drošs pašiem dalībniekiem.
Manuprāt, Kritiskās Masas dalībnieku spēja pašorganizēti pārvietoties masveida braucienā bez iepriekš noteikta maršruta, vienam otru netraucējot un saglabājot brauciena viengabalainību, liecina, ka viņiem ir labas, ikdienā noslīpētas prasmes vadīt velosipēdu intensīvā un “dabiskā” satiksmē; tie nav “svētdienas braucēji”, kuri ikdienā ielas satiksmē nejūtas tik droši un masveida braucienā ir gatavi doties tikai “sterilos” apstākļos, kādus piedāvāja Rīgas Veloparāde. Starp citu, viedokli, ka Kritiskajā Masā piedalās pieredzējušāki velosipēdisti nekā Veloparādē, pērn Rīgas Velonedēļas atklāšanas preses konferencē pauda arī Rīgas mērs Nils Ušakovs.
Par Kritiskās Masas drošību runā arī fakts, ka nevienā no Rīgas Kritiskās Masas braucieniem nav notikusi neviena nopietna braucēju izraisīta sadursme vai gūta trauma (t.i. tāda, pēc kuras dalībnieks būtu nepieciešama mediķu palīdzība; iespējams, kāds ir kādreiz, piemēram, noskrāpējis celi).
Tikmēr, ne visi saskaņoti pasākumi norit bez dalībnieku pašu radīta apdraudējuma savai drošībai.
Viens no tādiem ir pieredzējušu organizatoru rīkotais Rīgas Velomaratons, riteņbraukšanas sacensības pa autosatiksmei slēgtu maršrutu, kuru skaitliski lielākā daļa ir amatieru brauciens. Šajās sacensības, pēc dalībnieku stāstītā, ir daudz bīstamu gadījumu un kritienu, jo sasniegtais ātrums bieži neatbilst braucēju brauktprasmei. Presē ziņots, ka 2012. gada Rīgas Velomaratonā ar gūtām traumām slimnīcās tikuši nogādāti pieci dalībnieki. Šajā braucienā nereti kritienos tiek gūtas arī tādas traumas (nobrāzumi utml.), pēc kurām cietušajiem tiek sniegta mediķu palīdzība uz vietas un par kurām presē ziņas neparādās.
Jā, Rīgas Velomaratons ir sacensības, un Kritiskā Masa tādas nav, šajos braucienos ir stipri atšķirīgi ātrumi un tos nevar salīdzināt kā līdzvērtīgus. Un tomēr, tie abi ir velosipēdistu masveida braucieni ar četriem cipariem rakstāmu dalībnieku daudzumu, no kuriem vienā notiek negadījumi, neraugoties uz to, ka brauciens ir profesionāli organizēts, bet otrā nenotiek, neraugoties uz brauciena “haotiskumu”.

Apkopojot iepriekš sacīto – manuprāt, Kritiskās Masas norise nerada lielākus sabiedriskās kārtības un drošības riskus nekā līdzīga mēroga plānoti un saskaņoti masu pasākumi, un apgalvot pretējo ir nepamatoti.

Tiktāl par kritiku.

Bet, nobeidzot šo tekstu, vēlos atgādināt un ieteikt braucējiem pāris pozitīvas un noderīgas lietas.

Pirmkārt, aicinu atcerēties pagājušā gada pozitīvo pieredzi, kad policija netraucēja Kritiskajai Masai ritēt savu gaitu un brauciens spēja pašorganizēti saglabāt viengabalainību šķērsojot krustojumus un neizraisīja konfliktus ar autovadītājiem; atcerēties, ka Kritiskajai Masai tradicionāli piemīt procesijas raksturs, un braucienā turēties “vienā masā”, taču, kā parasti, nebloķēt ceļu sabiedriskajam un operatīvajam transportam.

Tā kā Kritiskās Masas braucienos Rīgā mēdz gadīties, ka daži dalībnieki pārvietojas pa ietvi, šos braucējus es vēlētos lūgt atcerēties, ka Kritiskā Masa, cita starpā, pauž un atgādina velosipēdistu vēlmi būt pilntiesīgiem satiksmes dalībniekiem (nevis vēlmi atņemt gājējiem vietu uz ietvēm), un novērtēt velosipēdistiem labvēlīgās nesenās un drīzās izmaiņas virzienā uz šo pilntiesīgumu, proti, gaidāmo velojoslu ierīkošanu Rīgas ielās un nesen pieņemtās izmaiņas Ceļu satiksmes noteikumos – tāpēc nebrauksim pa ietvēm!

Aicinu arī ar sapratni uztvert policijas pārstāvju izplatīto ieteikumu pievērst uzmanību bērnu drošībai braucienā – neņemt uz braucienu līdzi patstāvīgi (t.i., ar savu velosipēdu, nevis uz bērnu sēdeklīša vai piekabē) braucošus bērnus, jaunākus par 7 gadiem, kuriem pēc CSN nav atļauts braukt pa brauktuvi (un kuri ikdienā nav pieraduši to darīt), kā arī ievērot CSN prasību bērniem bērniem vecumā no 7 līdz 12 gadiem lietot ķiveri.

Un atcerēsimies, ka Kritiskā Masa ir svētki, kurus ikviens var padarīt krāšņākus, piemēram, sapucējoties Lāčplēša kostīmā vai rozā kleitā un ņemot līdzi getoblāsteru un atskaņojot savus iecienītākos šlāgerus, maršus un diskohītus!

Last but not least, vēlos atgādināt, ka Kritiskā Masa tradicionāli ir ne tikai velosipēdistu, bet arī citu ar cilvēka spēku darbinātu transportlīdzekļu brauciens, kurā ir gaidīti arī skrituļotāji un dēļotāji!

Prieks + Brīvība + Draudzība = Tava Kritiskā Masa!

Šis ieraksts tika publicēts Uncategorized. Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

1 Responses to Atklāta vēstule par Kritisko Masu

  1. Autors saka:

    Nav pacietības visu lasīt! Vēstule ir un paliek vēstule. Varbūt vajadzēja ierunāt video formātā, lai arī es varētu izlasīt :)))

Komentēt